1912. gada arhitektūras piemineklis
Kādreiz bēdīgi slavenais Maskavas Forštates rajons iegūst jaunas krāsas, pateicoties ārvalstu investoru investīcijām rajona infrastruktūras uzlabošanā un nekustamā īpašuma tirgus attīstībā.

Kāpēc tā notika, ka ilgu laiku Maskavas Forštate tika uzskatīta par bīstamu un nelabvēlīgu rajonu - īrnieki nelabprāt apmetās tajā, labprātāk dzīvojot citos ērtākos Rīgas rajonos, un tūristi Maskavas ielu pilnībā apietu, neskatoties uz Maskavas Forštates seno vēsturi, kam pamatoti ir liela loma galvaspilsētas veidošanā un kas ir viena no nozīmīgākajām Latvijas vēsturē.
Viena no vecākajām Rīgas priekšpilsētām
Maskavas forštates vēsture sākas 15. gadsimtā, kad Rīgas rātsnams neļāva krievu tirgotājiem apmesties un dzīvot pilsētā. Ierodoties ar precēm pa lielo Maskavas ielu, kas tolaik veda no Maskavas, tirgotāji uzcēla teltis ārā, pie pilsētas vārtiem, cēla kazarmas, cēla būdas un mājas. Vieta pakāpeniski tika apdzīvota, un tā rezultātā vairāku gadsimtu laikā izveidojās Maskavas forštate. Un Moskovskaya iela kļuva par tās galveno artēriju. Un tagad, sasniedzot Rīgas robežas, tā nebeidzas, bet pārvēršas par E22 šoseju, kas ved uz Maskavu. Savas vēstures laikā iela mainījusi vairākus nosaukumus: Polockas, Jaunkrievu (Novorosijskaja); Mūsdienu nosaukums - Maskavas - saņemts 1859. gadā.

Maskavas iela tiek uzskatīta par vienu no garākajām ielām pilsētā, tā atrodas veca dambja vietā, kas tika uzcelts gar Daugavu 16. gadsimtā. Gadsimtiem vēlāk dambis zaudēja savu sākotnējo nozīmi un tam cauri gāja Maskavas iela, kas tagad ietek Krasta ielā - vienā no nozīmīgākajiem transporta maršrutiem Rīgā, kas sākas no Vecrīgas un ved gar Daugavu.

Priekšpilsētās drīkstēja būvēt tikai koka mājas, lai, tuvojoties ienaidnieka karaspēkam, tās varētu nodedzināt, bet iedzīvotāji varētu paslēpties aiz pilsētas mūriem. Pēdējo reizi Rīgas priekšpilsētas, t.sk. Maskava - tika nodedzinātas 1812. gadā. Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas 19. gadsimta vidū priekšpilsētas iekļāvās pilsētas sastāvā, saglabājot agrākos nosaukumus. Maskavas forštatē 19. gadsimta sākumā, restaurējot sagruvušās ēkas, visvairāk uzcēla nelielas vienstāvu mājas ar 3 vai 5 logiem fasādē.


Māja Maskavas ielā
1929. gads
Tumšākā lapaspuse Maskavas forštates vēsturē bija Otrais pasaules karš. Pēc tam, kad 1941. gadā Baltijas republikas okupēja vācu armija un izveidojās Ostlandes reihskomisariāts, tā administrācija nolēma izveidot Rīgas geto. Pirmajos kara mēnešos priekšpilsētas pamatiedzīvotāji tika izlikti no mājām, un teritorijā starp Maskavas - Vitebskas (Ersikas) - Ebreju - Līksnas - Lauvas - Lielā Kalna (Lielais kalns) - Katolyu - ielām. Jēkabpils - Lāčplēša - tika izveidots ar dzeloņdrātīm iežogots geto, kurā tika padzīti vairāk nekā 30 tūkstoši Rīgas ebreju no visas pilsētas. Geto ievietoto cilvēku liktenis bija traģisks.

Rīgas geto karte
Pēc būvniecības stagnācijas 80. gados, 90. gadu vidū bija vispārējs ekonomiskais uzplaukums. Saistībā ar šo apstākli sākās jauns būvniecības posms. Rīgā sākās straujš iedzīvotāju pieplūdums. Taču dzīvojamo māju celtniecība nespēja apmierināt pieprasījumu pēc dzīvokļiem. Situāciju neglābj pat attīstītā īrēto daudzstāvu ēku parādīšanās, kurās varēja izmitināt nesalīdzināmi vairāk cilvēku nekā agrāk dominējošajās zemās, koka, mazjaudas ēkās, kas bija lielākā daļa Maskavas forštatē. Pilsētā, pirmkārt, trūka salīdzinoši "lēto" mazo dzīvokļu, kurus varēja īrēt fabrikas strādnieki, nabaga amatnieki, strādnieki utt.. Neveselīgie pagraba dzīvokļi vienmēr bija aizņemti. Tā Maskavas forštatē blakus mazām 1-3 stāvu mājām parādījās arī sešstāvu īres mājas.

Rīgas arhitektūras mantojums
Māja Maskavas ielā
1971. gads
20. gadsimta sākumā Maskavas forštates arhitektūra meklēja savu identitāti. Viens no galvenajiem jautājumiem ir: ko darīt ar novecojušām koka ēkām, kuras visbiežāk ir postā. Ilgu laiku Maskavas forštate neattīstījās, tomēr daudzas Maskavas ielas ēkas ir atzītas par kultūras pieminekļiem un skaitās kā valsts arhitektūras mantojums.
Koka arhitektūras mazstāvu paraugi mijas ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma piecstāvu daudzdzīvokļu ēkām, kas kopā ar bruģakmeņiem un tramvaja sliedēm piešķir ielai ļoti autentisku izskatu. Taču iespaidu sabojāja tas, ka visām ēkām bez izņēmuma bija ļoti nepieciešams remonts. Tūristus, kas apmeklēja apkārtni, lai iepazītos ar vēsturi, un vietējos, lai apmestos uz dzīvi, atbaidīja apšaubāmā apgabala reputācija. Vēl nesen ielas bija piepildītas ar apšaubāmu kontingentu, kas aplaupija nejaušus garāmgājējus. Vecās, sabrukušās mājās dzīvoja čigānu nometnes, kurās tirgoja narkotikas. Un tikai ar ārvalstu investoru ienākšanu daudz kas ir mainījies.

Čigāni tika izlikti, narkotiku midzeņi tika iztīrīti, teritorijas izskats sāka ievērojami uzlaboties, pateicoties ārvalstu investoru interesei un ieguldījumiem.

Maskavas Forštate
Maskavas forštates rajons Rīgā iegūst jaunas krāsas
Kā tas gadījās, ka teritorija ilgu laiku nevienam nebija vajadzīga, un tagad tā kļuvusi pievilcīga ārvalstu investoriem, tūristiem un nomniekiem? 2009. gada finanšu krīzes laikā Latvijā nekustamo īpašumu tirgus vērtība stipri kritās, nesamērīgi dziļi salīdzinājumā ar pašu ekonomisko krīzi. Tas liecināja par labu potenciālu nekustamā īpašuma tirgus atveseļošanai nākotnē, kas kļuva pievilcīgs ārvalstu investoriem, kuri aktīvi nodarbojās ar infrastruktūras uzlabošanu un nekustamo īpašumu atjaunošanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2016. gadā rūpējās par teritorijas problēmu, jo Maskavas forštate ir kultūras un vēstures mantojums Rīgā, attīstība ir galvenā prioritāte, lai aizsardzības un saglabāšanas apstākļi ne tikai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, bet arī veicinātu teritorijas vispārējo attīstību.

Pateicoties apkārtnes straujajai attīstībai un labiekārtošanai, Maskavas ielas rajonā sāka aktīvi apmesties vietējie iedzīvotāji. Viens no 1912. gada arhitektūras pieminekļiem un galvaspilsētas kultūras mantojumam ir vācu arhitektu celtais nams Maskavas ielā 39, kuru atjaunoja investors, Izraēlas uzņēmējs Aleksejs Kaškarovs, kurš darbojas dzīvojamajā nekustamajā īpašumā tirgū Rīgā pēdējos 10 gadus.

Aleksejs Kaškarovs ir jaunais īpašnieks

Aktīva interese un pieaugušais pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Maskavas forštatē Aleksejs Kaškarovs (Alexey Kashkarov) - KA Invest Group īpašnieks un kā eksperts nekustamo īpašumu jomā to skaidro ar to, ka pirmskara mājas ir ļoti kvalitatīvas un celtas tā, lai kalpotu gadsimtiem ilgi, un ja šādas mājas tiek uzraudzītas, remontētas, tad tās stāv uz vietas vairākas desmitgades. Cilvēkus piesaista arī tas, ka, neraugoties uz teritorijas aktīvo attīstību un ēku renovāciju, tās tomēr ir saglabājušas savu vēsturisko autentiskumu.

Būtisku faktoru nospēlēja 2020. gada pandēmija, kad cilvēki masveidā palika bez darba, sāka kristies iedzīvotāju ienākumi un daudzi nevarēja atļauties dzīvot lielos dzīvokļos, bija pieprasījums no vietējiem iedzīvotājiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem. Lielākoties tie ir studenti, pensionāri un maznodrošinātas ģimenes. Īpaši liels pluss ir studentu mājas atrašanās vieta, jo Maskavas iela ir gandrīz centrs, un aprīkotie veloceliņi ļauj ātri nokļūt centrā, kā arī labi attīstīta transporta satiksme pensionāriem, kuri izmanto sabiedrisko transportu. Dzīvokļi mājā Maskavas 39 ir diezgan plaši un gaiši. Šajā mājā dzīvokļu vidējā platība ir ap 50 kv.m, no kuriem lielākā daļa ir divistabu dzīvokļi un ir ļoti pieprasīti, jo mājokļi ir kvalitatīvi un renovēti, un dzīvokļu īre ir lēta.

Neskatoties uz to, ka Rīgā parādās daudz jaunu ēku, tās nav tik ļoti pieprasītas vietējo iedzīvotāju vidū, jo iedzīvotāju ienākumi ir nelieli, lieli rēķini par apkuri, elektrību un gāzi, atkritumu apsaimniekošana liek cilvēkiem mainīt 3- 4-istabu dzīvokļus uz 1-2 istabu dzīvokļiem. Latvijā katru gadu ierodas daudz studentu, un cilvēki dod priekšroku dzīvot ekonomiskās klases mājās.
Pēdējo pāris gadu laikā Maskavas Forštates apgabals jeb tautā sauktais “Maskačka” ir sācis aktīvi attīstīties. Investīcijas no ārvalstīm ietekmē tā labklājību un pamazām dzēš apkaimes kādreiz bēdīgo reputāciju.

Mums ir brīnišķīgi kaimiņi, jo saimnieks rūpīgi atlasa īrniekus, kuri šeit dzīvo. Man ļoti patīk mūsu pagalms, tīrs, kopts, zied vīnadārzs, un, protams, mūsu māja pati par sevi ir ļoti skaista. Neskatoties uz remontu ir saglabāts vēstures gars - logu dekors, skaista un labiekārtota ieeja. Man ļoti svarīga ir ārējā sastāvdaļa. Par šo, protams, ir īpašs paldies mūsu saimniekam, par tik lielu uzmanību detaļām un ieinteresētību, lai viss būtu kārtībā un katram dzīvokļa īpašniekam būtu ērti. Cilvēcīga attieksme pret katru īrnieku, jebkurš jautājums tiek atrisināts ar vienu zvanu, zvanīju un prasīju santehniķi un viņš uzreiz atnāca pie manis, visu salaboja un es par to nemaksāju ne santīma! Es arī atceros, ka slieksnis starp virtuvi bija jāizdara, pajautāju draudzenes vīram, un atnāca mājas saimnieks, ieraudzīja šo un nākamajā dienā man visu sakārtoja. Te ir patīkami dzīvot, jau 5 gadus īrēju dzīvokli un ar visu esmu apmierināta!
Tatjana
Jauka māja - klusa un mierīga. Man tas bija būtisks faktors, ka kaimiņu vidū nav cilvēku ar apšaubāmu reputāciju. Tā kā esmu students un mans galvenais pārvietošanās veids ir velosipēds, tad ļoti ērti, ka mājas pagalmā ir novietne velosipēdiem un varu būt drošs, ka neviens to nenozags un protams ir ļoti tuvu centrs, kas neapšaubāmi ir liels pluss. Saimnieks man uzreiz iedvesa pārliecību, parakstot oficiālu līgumu, redzu visus rēķinus, maksāju uzreiz un zinu, ka mani neviens nemaldinās, jebkura pārpratuma gadījumā viss ir pierādāms. Un protams patīkami, ka saimnieks man iedeva dzīvokļa atslēgu un tā ir tikai man, jo sakarā ar to, ka manā prombūtnē ieradās mana pēdējā dzīvokļa īpašnieks, man nācās izvākties un nenožēloju, ka izvēlējās dzīvokli šajā mājā. Dzīvoju šeit pusotru gadu un man nav nekādu pretenziju. Ir arī ērta transporta satiksme, tuvumā atrodas daudzi veikali, kioski un kafejnīcas.
Toms